Čau, cilvēki!
Nu tad tā, laiks atkal uzvilkt buras un doties tālāk, bet vispirms, neliels atskats/kopsavilkums par Krētu.
Pirmkārt, sala pārsteidza ar tās lielumu. Nu tiešām liela. Līdz salas galam aizlaist +/- 200km.. un ceļi nav viena taisna šoseja, bet gan serpentīni, kalnā augšā, kalnā lejā, līdz ar to visas salas apskatīšanai jāierēķina labs laiks. Bet tas forši – noteikti iemesls atgriezties.
Krēta nav tīri tūrisma pasākums. Dzīvojām tās “Galvaspilsētā” Heraklionā, starp vietējiem. Apkārtējos restorāniņos pat “Menu” tikai grieķu valodā, kas mums, protams, ļoti patika, jo apskatot pasauli, gribam redzēt vietējo cilvēku dzīvi, kas mūsuprāt diezgan labi šeit izdevās.
Tas ko paspējām gan palasīt ceļotāju rakstos, gan izbaudījām paši uz savām mēlēm – Krētas kulinārās tradīcijas. Tās ir izcilas. Ar to arī Krēta esot slavena. Nu, savā ziņā tas arī ir loģiski, jo jūra, lauki, tirgus stendi un tavernu virtuves ir pārpildītas ar visādiem labumiem, kas šajā pasaules pusē ir pieejami un to pagatavošanas tradīcijas tiek turpinātas gadu simtiem/tūkstošiem. Produkts ar ko viņi ļoooti lepojas, un ne velti, ir olīveļļa, kas šeit esot mazliet maigāka nekā cituviet. Tā arī te tiek lietota teju visa pamatā.
Iegriezāmies arī Heraklionas tirgū:
Šeit diezgan populāri ir arī zivju, siera, gaļas, jeb specifisku produktu veikaliņi. Tos grūti nepamanīt, jo to odors sveicina pat ielas otrā pusē. 🙂
Par cenām – mums, latviešiem, tās škiet diezgan labi saprotamas. Negribās īsti teikt to vārdu lēti, jo pagātnē ir mazliet apošņāts arī Āzijas gals, bet katrā ziņā ne reizi nesaskārāmies ar sajūtu – “ujj, šitas gan bija bik pa dārgu” vai “ahh, (mūs) stulbos tūristus atkal apčakarēja..”. Vienam cilvēkam paēst ārpus mājas: pa lēto (fastfood) 2-4 Eur, mājīgā tavernā 6-12 Eur, bik pa buržujam 15-25 Eur. Gan jau arī te ir vietējie Vincenti, bet tos nemedījām. Tā kā.. kā jau teicu – tās cenas ir saprotamas.
Tēmu turpinot, jāuzslavē vietējās beķerejas. Latvijā mums ir super speķinieki, kanēļmaizītes, nu, jūs jau paši zinat, kas mums labs.. taču te viņi taisa izcilus fetas un spinātu pīrāgus, ko Grieķijā noteikti jānogaršo. (Tas nebūs tas pats, kas paņemt rimčikā spinātu bulciņu):
+grieķiem patīk dāvināt/dot komplimentārās lietas. Šajā iestādē tie bija mazie Nutellas groziņi, vietājā kafijas točkā – pērc kafiju, ūdens pudele nāk bonusā, katrā solīdākā ēstuvē komplimentārais saldais + Raki.
Bijām uzkost arī jūras brīnumus.
…ko lai saka.. gardi. 🙂
Patika šejienes situācija pie alus stenda.. nav jālauzī galva vai ņemt “Īpašo”, “Oriģinālo”, “Tradicionālo”, “Nefiltrēto”, “Miežu”, “Kviešu”, “Premium”, “Lager”, “Medus”, “Ingvera”, ..”..”.. un vēl 47 citādus veidus un paveidus. Neskaitot pāris importa izņēmumus, viss ļoti vienkārši – “Mythos”, “Alpha”, “Fix” un “Amstel”. Vsjo. Izvēlies vienu no četrām zortēm un ar to arī dzīvo laimīgs. 🙂 Viņi gan pa lielam visi ir gaišie Cēsinieki, bet +32 grādos, tas laikam arī ir vienīgais, ko sirds kāro. + ja ir vēlme pēc citām buķetēm, tad alus bāri par to var parūpēties, bet veikalā viss pavisam vienkārši. Mūsu sirdis iekaroja “Fix’a” kungs. 🙂
…vēl par dziriņu paturpinot – kur gan Grieķijā bez Ouzo. Esot šeit, mūsu mīļam draudziņam – Bārdiņam apritēja jubileja, kam par godu tika sarīkots Ouzo vakars. Ouzo ir mazliet smalkāks anīs-veidīgais dzēriens, kas mūsu galā (LV) manlieks nav baigi cieņā, bet dienvidnieki gan to strebj kā traki.
Ouzo interesants ar to, ka pēc skata, tas izskatās kā “šņabītis”, bet līdz ko tam piemet ledus gabaliņu vai patur saldētavā, tas pārvēršas duļķaini balts. Alko-ķīmija. Whoop whoop. Takā sarīkojām svinības par godu mūsu Draugam, Ouzo vakara formā:
kur gan bez pienācīgām uzkodām:
Priekā, draudziņ! 🙂
…pa labi, pa kreisi viņi te dalās ar Raki. Pēc garšas mazliet līdzīgs Ouzo, tik šķiet, ka mazliet lētāka zorte. Tos te veikalā pārdod pat par 2,40 Eur puslitrā (atļāvāmies nenotestēt). Tā kā ja nu kādam uznāk vēlme nodzerties – droši uz Grieķiju. 🙂
Ok, nu jau būs gana par aļķīti. Labāk bik par kultūru. (pēdējo divu teikumu salikums un vārdu izvēle tā vien kliedz par mūsu augsto IQ un kulturālo valodu 🙂 )
Tātad, mazie Kurmeļi bija nolēmuši doties uz Heraklion arheoloģijas muzeju. To te slavē visās malās, kā arī laikam jau kaut kādas vecuma pazīmes liek par sevi manīt, jo tādas lietas sāk uzrunāt aizvien vairāk. Mantojums tik varens un milzīgs, ka tas pieprasa atbilstošu muzeju.
Neejot sīkās detaļās – “Wow..” Tik tiešām “wow“. Pat mūs, sabojātos Milenialus/ stulbo – jauno paaudzi šis apmeklējums aizkustināja. Apbrīnojami, ko cilvēka rokas prata 4000 gadus senā pagātnē un “Bravo” grieķiem, ka spējuši to saglabāt.
Absolūts favorīts mūsu apmeklējumā bija “Phaistos Disk”. Patiesībā tas bija arī diezgan liels pārsteigums, jo par to bijām lasījuši pirms tam, bet nezinājām, ka tas ir apskatāms Krētā. Tātad tas ir disks, uz kura redzami dažādi simboli, kas kopā veido rakstu. Arheologi un vēsturnieki joprojām nespēj rast viennozīmīgu atbildi, ko šie raksti vēsta, tik minējumi, ka tam ir kāda saistība ar seno maģiju. + ap šo disku klīst dažādas sazvērestības teorijas, ka tas varētu būt saistīts ar civilizācijām, kuras uz Zemes dzīvojušas pirms mums, citplanētiešiem, utt, utt.. katrā ziņā interesants temats un bija ļoti forši to dzīvē redzēt un ar acīm aptaustīt:
…par muzeju noslēdzot, bijām paķēruši līdzi mūsu studentu kartes, kurām derīguma termiņš beidzas tik jūlijā. Pērkot biļetes, tās joka pēc parādījām kasierei un šeku-reku – ieeja par brīvu! Tā kā ja nu šāda iespēja ir, noteikti jāizmanto.
Mūsu Krētas apmeklējuma Ķirsis uz kūkas, jeb skaistais noslēgums bija Jūlija!
…Jūlija ir Kurmja radiniece, kura, kā izrādās, dzīvo tieši Krētā! Bija patiesi skaisti un sirdi sildoši satikt savējo mūsu ceļā.
Jūlij, pavisam noteikti tiekamies Pasaulē! 🙂
+ pilsēta, kurā šīs jaukais un sirsnīgais cilvēks dzīvo ir pagalam skaista:
Vēl pāris momenti, atskatoties uz Krētu:
Esot šeit, saredzējām lielu burvību grieķu nesteidzīgajā un dienvidnieciskajā dzīves veidā.
…kas noteikti mudina turpināt apskatīt šo skaisto valsti.
Krēta bija super-skaista un šeit 100% atgriezīsimies, taču… citējot mūsu nacionālo dārgumu, Imantu: “Ja palikšu, kas manu ceļu ies..”
Nākamā pietura – Rhodes sala!
domasunbildes.com 
You must be logged in to post a comment.