Ilgais ceļš kāpās. Ciao Italia!

Hello!

Tātad, esam nobāzējušies un varam izveidot nelielu atskatu uz mūsu divu dienu pārbraucienu no Grieķijas uz Itāliju, kā arī ieskatu pirmajās dienās Itāļu zemē.

Jau pirms ceļa pie makaronēdājiem, bija skaidrs, ka būs jautri, jo maršruts bija diezgan spraigs: Laganas -> Zante -> Kylinni -> Patras -> Bari -> Bitonto -> Catania -> Messina -> Milazzo -> Lipari -> Canneto. Braucām ar autobusu, auto, vilcienu, kuģi un arī lidojām. Takā pa lielam visas transporta opcijas. 🙂

Smieklīgi, ka gandrīz nokavējām pašu pirmo soli – autobusu uz kuģi no Zakynthos. Ieteikums – Grieķijā autobusu saraksti neko daudz nenozīmē. 🙂 Bet viss beigās labi – varējām teikt “Atā” Grieķu tirkīzam:

Veiksmīgi nonācām pilsētā Patras, kur mūsu maketētāj-sirdis uzrunāja šī zīme:

Reku pāris kadri no Patras:

Tālāk lecām nākamajā kuģī: Patras (GR) – Bari (IT):

Kuģojām no 18:00 līdz 09:30. Laiku nositām ar baltvīn’ un vien’ kāršu spēl’.

Labrīt, Bari! 🙂

Bari vecpilsētas dzīve.

…kaut kā pirms nonācām Itālijā, nebijām baigā “hypā” – ujjj nu tik būs, ujj nu tik būs, jo likās – dievidi ir dievidi… bet nē, Itālijai ir kaut kāds absolūts šarms, ko grūti aprakstīt.
Lecām vilcienā uz pilsētu Bitonto.
Bitonto bija mūsu pieturvieta uz vienu nakti, kura izrādījās ārkārtīgi skaista un romantiska Dienviditālijas pilsētele.

Bijām ciemos arī pie Itāļu vectēva. Maza, maza vietiņa, kur jauks Itāļu opis mūs pagodināja ar espresso un gardām bulkām.

Bet nu gan bija pienācis vakars un bija laiks sagaidīt Gvici! Excitements milzīgs, jo visu laiku tas plāns par kopējo retrītu/komandējumu šķita tāls, bet šeku reku ir jau klāt.

Nuuu, protams, ka tas būtu noziegums pret cilvēci, ja pirmā lieta, pēc kā mēs dodamies ,nebūtu pica!!

…nuuuu, rezultāts, protams, pilnīgs kosmoss.. šis arī bija pirmais skaļais paziņojums – vēderi, te būs tinte.. nu tas ēdiens ir nepieklājīgi garšīgs. Tas gluži vienkārši nav godīgi pret pārējo pasauli. Ā, un tā pica maksā 3,5 – 4 Eur.. paķērām vairākas. 🙂
Lieliska kompānija, smiekli, neaprakstāmi gardas picas, Itāļu aliņš un tas viss siltā rudens vakarā, šaurā vecpilsētas ielā, kaut kur Dienviditālijā. Skaisti. Mīlam dzīvi un dzīve mīl mūs.

Vakaru paturpinājām baudot ciema kukuli – Rīgas Balzi, un bezmērķīgi klaiņojot pa šaurajām vecpilsētas ielām, bet tad gan pie miera, jo modinātājs 6:20, jo jāturpina ceļš.
7:30 jau bijām lidostā, rīta espresso un varam celties gaisā.

…tālāk lidojām uz leģendām apvīto Sicīliju. Tautā runā, ka Sicīlija neesot Itālija. Vismaz sicīlieši sevi par itāļiem neuzskatot. Viņi taču ir Sicīlieši. 🙂
Lidojums īss, pēc aptuveni stundas jau nosēdāmies Katānijā.

No Katānijas ar busu uz Messinu. No Messinas nākamais autobus uz Milazzo. Btw, Sicīlija nav saliņa. Viena varena, liela sala, ar savām dzlezceļa līnijām, bāņiem, utt..
Milazzo lecām iekšā vēl vienā kuģītī un tad jau bijām pavisam tuvu gala punktam – Lipari. Nonākot Lipari ostā, uzreiz mūs gaidīja šis te jaukais busiņš, kurš saliniekus ved uz ciematu Canneto – tas arī mūsējais!

Nonākot gala mērķī, mūs jau gaidīja ciema saimnieks.

..iekārtojāmies, atpakojāmies, bik atguvāmies pēc garā ceļa un tad gan varēja sākties vietas baudīšana.. jā, nu traki. Dievinam Itāliju. Un līdzīgi kā ar Kalymnos salu, atkal pārliecinājāmies par vienu lietu, ko varam sniegt kā vislielāko/siltāko ieteikumu: BRAUCOT PASAULĒ, DODIES VIENU PIETURU TĀLĀK NEKĀ PĀRĒJIE. Nav šaubu, ka arī Sicīlijā būtu skaisti, bet šeit ir pilnīgi cita maģija. Neesi kārtējais tūrists. Vietai ir sava intimitāte, mīlīgums un šarms, kas nav ieliekams ne bildēs, ne video, ne stāstos.. To tiešām silti iesakām. Mēs nekad nezinājām, kas ir sala Lipari. Nu zinam. Ir fantastiski.
Bet ok, atpakaļ pie bildēm/stāstiem:
Loģiski, ka ātri vien radās instinktīva vēlme doties iepazīt vietējos paikas plauktus.

Jā, nu, vienu lietu secinājām ļoti ātri – veikalu plauktos gluži vienkārši nav slikts ēdiens. Lēts vai dārgs, viss ir ārkārtīgi gards. Nopietni. Un secinājām gluži vienkāršu loģiku – negaršīgus produktus prasīgais itālis vienkārši nepirktu, respektīvi, prasīgs pircējs veido kvalitatīvu tirgu. Tas ir forši. Varbūt ir vērts mācīties.

Ā, un likās, ka braucot uz Itāliju, dzīve paliks krietni dārgāka, jo nu… tak Itālija.. noup, Itālijā ēdiens ir lētāks nekā Latvijā. Vismaz dienvidos.

Jā, nu, tā mēs te dzīvojamies.. visi kopā ruķējam un baudam.

Pagaidām galīgi neapnīk testēt dažādus vietējo garšu mikšļus.. 😀