Mēs oficiāli, ar visām četrām pievienojamies vēl pāris miljardiem cilvēku, kuri mīl un apbrīno itāļu virtuvi. Tā tik tiešām ir izcila. No visas sirds. Mums tā patika tik ļoti, ka taisam rakstu par godu tikai un vienīgi ēdienam.
Pēc daudzajiem vīna/pēc ēdiena pārdomu vakariem kopīgi nonācām pie secinājuma, ka itāļiem izcili ir tieši mājas ēdieni. Pašā pamatā tie ir vienkārši pagatavojami, pagatavošanas laiks ir relatīvi ātrs un liela daļa maģijas ir vietējo produktu garšā. Un to arī izjutām uz savas ādas (mēles), ka principā gardākie ēdieni bija gatavoti tieši mājās.
Labi, nu gan ķeramies klāt. Pēc kārtīga pārgājiena nolēmām apciemot īstu picēriju, ar koka krāsni, apaļīgiem Buongiorno kungiem ar miltainām ūsām utt…
…lai arī tajā vakarā, kā izsmalcinātās viesībās pie vēstnieka gudri spriedelējām, kurā Itālijas galā pica garšo labāk, tagad atceroties, tā bija dievīga. 🙂
Bet nu gan, pie gatavošanas mājās.
Tātad, Dāvim viens no tuvākajiem/mīļākajiem hobijiem ir ēdiena gatavošana. Līdz šim ceļojot, to tā līdz galam nesanāca piekopt, jo ne vienmēr naktsmājas piedāvā parocīgu virtuvi. Taču šeit gan attaisnojumi nebija – gan virtuve, gan produktu bagātība ļāva bērnam izpausties.
Lūk, arī jūsu padevīgais ūsainais-čigān-bērns darbībā. 🙂
Viens no ēdieniem, kas noteikti paliks atmiņā mums visiem, bija Gnocchi. Jeb kā Dāvis nepareizi tos sauca – Gņoki. Tās pa lielam ir kartupeļu klimpas un mēs tās gatavojām (ja pareizi atceros) pēc Sicīliešu receptes – ar desas gaļu (izklausās wtf), ķiršu tomātiem un siera mērci. Pēc receptes izklausījās, ka visticamāk būs tāds riktīgs veču, smagnējs ēdiens un nekā pagalam garda tur nebūs. Pārsteidzoši, bet uj kā bija. 🙂
Kā traki atēdāmies visādu veidu pastas:
…kā var neēst, ja svaigās pastas maksā tik pat cik LV kaltētās.
Protams, ka galdā tika likta arī pastveidīgo karaliene Lazanja.
Kungi lika prātus kopā 🙂
Rezultāts izcils.
+lūk, Lazanjas brālēns Cannelloni:
…princips līdzīgs, tik tādas mīklas trubiņas, kuras sapilda un bešamel ar pārējiem brīnumiem gāž pāri 🙂
Pirmo reizi pavāra karjerā tika gatavotas arī mīdijas.
Bija baigā bomba. Gan gatavot, gan baudīt. 🙂
Pavisam noteikti atmiņā paliks vakari, kad paši uzcepām picu un vienkārši paķērām kādu vietējo doktordesu un Krievijas sieru 🙂 :
un pa virsu kāda godam nopelnīta mērce. 🙂
Jā, jau tagad parādas liela nostaļģija. Pārliecinājāmies, ka mīlestība (arī pret dzīvi) tik tiešām iet caur vēderu. Gardākais mēnesis mūsu dzīvē.
Smējāmies, ka kaut kad varētu vienkārši paņemt airbnb Itālijā, kāda veikala tuvumā un aizlaist nedēļu kārtīgi paēst. 😀 Savā ziņā tāds arī ieteikums – Itālijā iesakam palikt vietās ar virtuvi un gatavot pašiem. Ēdiens ir salīdzinoši lēts, bet nepieklājīgi gards.
Veseli ēduši!
domasunbildes.com 
You must be logged in to post a comment.