Savvaļas ziloņi, krokodili un citi zvēri. Šri Lanka

Hello!

Pirms pāris nedēļām devāmies savvaļas ziloņu un krokodilu meklējumos. Kopā ar mūsu vietējo draugu Mathi, un viņa māsas vīru, lecām tuk-tuk’ā un braucām džungļos meklēt dzīvniekus, kas līdz šim bija redzēti tikai ieslodzīti zoodārzos, vai bilžu grāmatās.

Pirmais rīsu laukā mūs sagaidīja pērtiķa kungs 🙂Brīdinājumu zīmes par krokodilu plunčāšanās vietām, un šeit mēs braši sekojam vietējiem, lai gan upīte ar reptīļiem pāris soļu attālumā pa kreisi. Jāatzīst, bija diezgan bailīgi 😀Mūsu vāģis 🙂 Aizmugurē krokodilu upīteZiloņu kaka. Puiši teica, ka satikt ziloni uz tik šauras takas nebūtu baigi forši, jo viņi, lai gan miermīlīgi pēc dabas, dažreiz arī sadusmojas un skrien virsū.Mathi 🙂

Šī bija pirmā vieta, kur, piestājot, mēs ieraudzījām milzīgu, 2-3 metrīgu krokodilu. Tas gan ļoti ātri paspēja ieskriet ūdenī. Bija bailīgi, jo celiņš ļoti šaurs un abās pusēs ūdeņi. Tā vien šķita, ka nonāksim pēkšņi krokodilu ielenkumā, bet, redz, viņiem esot no mums bail. Tā vismaz mums vietējie stāstīja. Bet ja Tu iesi iekšā viņu ūdenī, tevi apēdīs.Taureņu sapulceBērni pārdod mango iemarinētu čilli mērcē.Viņiem pāvi ir kā mums stārķi.Dāvim pirmās mācību stundas braukšanā ar tuk tuk. Sanāca izcili!! 🙂 Un te pirmā tikšanās ar ziloni!! 🙂 Emocijas neaprakstāmas. Viņš bija iznācis pašļakstīties ar rīsu lauku ūdeni. Starp citu zāle izskatās perfekti nopļauta, bet tas tāpēc, ka savvaļas bifeļi un citi zvēri visu jauno zāli cītīgi noēd.Pa ceļam noķerām saldējum – onku.Un te viņš – visvarenais!! Pāris metrus pirms mums šķērso ceļu. Un pēc tam paslēpās aiz lielajiem kokiem. Lai gan liels un varens, tomēr arī nedaudz bailīgs. 🙂

…interesanti, ka vietējie uzvedās ļoti, ļoti piesardzīgi ziloņu tuvumā. Jo īpaši, ja zilonis esot viens. Barā tie esot miermīlīgi, taču vienatnē, varot sabīties un ieslēgties aizsardzības instinkts. Laikā, kad bijām Arugam bay, vienu vietējo onkuli esot nositis zilonis, jo onkulim esot bijis mazliet ku-kū un viņam bija švaka redze, tādēļ tas esot braši gājis ziloņa virzienā. Iznākums bēdīgs. Pēc incidenta zilonis esot turpinājis savas gaitas un neviens to nemedīja, jo vietējie saprotot, ka onkulis bijis pie vainas… neliels Šri Lankas “Degpunktā” 😀

Aizbraucām arī uz Hindu templi, kur Mathi un Jamason mums parādīja kā pareizi ir jāsagatavojas pirms ejam templī, kā arī iesvētīja mūs ar sarkano punktu pieres vidū. 🙂 Starp citu, sarkano punktu pieres vidū liek sievietes, lai parādītu, ka ir precētas. Vīrieši liek vienkārši aizsardzībai.Sarkanais diedziņš no šīs tantes 🙂 ❤

Kā turmeriks izskatās pirms pārtapis par pulveri. Padzīvojāmies pa tempļa apkārtni, kur jūlijā viņi brauc palikt pa nakti un svinēt kādu no hindu festivāliem. Kādu tieši neatceros, bet atceros, ka viņi guļ zem kailas debess, svin, ēd un lūdzās vairākas dienas. Festivāls ilgstot 14 dienas, līdz ar to spēcīgākie lūdzās un svin visas 14.

Šeit vietējie zvejnieki un viņu lomiTuncis

Atpakaļceļā vēl satikām dažādus dzīvniekus. Bija skaists skats – ziloņi, bifeļi, stirnas, mežacūkas un putni – visi skaistā, draudzīgā bariņā tusē kopā.Čūska. 2m. Bet mēs bijām tuk – tukā, līdz ar to bija vieglāk pārdzīvot. Puiši teica, ka kobra. Neesmu gan droša, bet nu tas tikai padara šo situāciju vēl skaistāku 😀

Puika atskrēja un sāka mest krokodilam ar akmeņiem. Vispār skats eiropietim neaptverams – gar to pašu ceļu, kur bērns skrien un vecs onkulis iet, blakus arī krokodīls peld.

Atrodi krokiju

Pēc visiem piedzīvojumiem, vakara beigās mūs aizveda līdz Elephant rock. Pirms braucām, bijām dzirdējuši par jaunieti, ko septembrī tur apēda krokodils. Šī ir vieta, kur cilvēki brauc sērfot, bet šeit arī savienojas okeāns ar saldūdeni. Saldūdenī jeb lagūnā dzīvo krokodili. Izrādās, ka puisis bija aizgājis uz WC (mežā) un pēc tam gribējis nomazgāt rokas, un iegājis lagūnā, kur dzīvo krokodili. Tik pat ātri viņš tika pavilkts zem ūdens un viņa ķermeni tā arī nekad neatrada. Izrādās, ka krokodili ievelk savus medījumus zemūdens alās, tā kā kaut ko atrast ir principā neiespējami. Stāsts briesmīgs un uzdzina diezgan nepatīkamas sajūtas, bet parunājot vairāk ar vietējiem sapratām, ka varbūt gluži tas stāsts nav tāds, kādu to uztaisa ārzemju prese. Izrādās, ka puisis, lai gan zināja, ka tur varētu dzīvot krokodili, līdz vēdera vidum bija iebridis iekšā lagūnā un kādu laiku tur stāvējis. Līdz ar to iznākums, diemžēl, bet ir saprotams.