Ok, kā jau pēc iepriekšējā raksta var noprast, diena tika pavadīta garās, nogurdinošās pastaigās pa Singapūras dārziem.. + vēl nogurums no pēdējo dienu agro lidojumu bezmiega, kā arī gluži vienkārši nogurums no lidojumiem, iespaidiem, jaunām vietām, cilvēkiem, neziņas, utt utt.. Tā nu mēs ap kādiem 19:30 esam nonākuši mājās un gatavi lēnā garā kārtot somas, jo jau nākamajā rītā ir agrais lidojums un mājvieta būtu jāpamet pirms 6 rītā, tātad jāceļas “5’os ar kaut ko..”. Esam gatavi lēnu garu kārtot somas līdz sākam lasīt ziņas Whatsapp.
Ar Dāvi ir sazinājies Tims, čoms no Latvijas, kurš pašlaik dzīvo un darbojas UK un ir izkarojis savu vietu zem saules Londonas restorānu pasaules aprindās. Ziņojums īsumā šāds – “man ir labs čoms no UK Singaporā, kurš tur strādā par šefu Mišelin zvaigznes restorānā un varam jums mēģināt saorganizēt vakariņas…”. Ja gadījumā nav dzirdēts par Mišelin zvaigznēm – īsumā, ceļvedis labāko pasaules restorānu listā. Jābūt visādiem kritērijiem lai to saņemtu – produktu izcelsme, kvalitāte, ēdienu radošums, atmosfēra, utt utt utt.. nu karoč, baigā štelle. Loģiski, ka ir tā mini eksplozija smadzenēs un tāds absolūts “Whaaat?”. Bet nu labi – runājam. Pāris minūtes un saņemu apstiprinājumu – pēc stundas mums ir rezervēts galdiņš vienā no labākajiem Franču restorāniem Singapūras centrā.
Izklausās lielā mērā kā scenārijs no filmas, vai ne? 😀 Kas savā ziņā tā arī ir, BET, realitāte ir tāda, ka ceļojam iešļūcenēs, šortos un pāris krekliņos, jo minimālisms mūsu somu satura ziņā ir viena no svarīgākajām lietām, lai šis mūsu dzīves stils strādātu. BET, ir šāda unikāla iespēja, pēc nu jau 45-50 min būt restorānā, metrapoles centrā, kur ceļā uz to jau kādas 20-30 min tiktu pavadītas n-tajos metro. 😀 Un mums ir tikai iešļūcenes, esam pārguruši, netīri, īsti negatavi… un rīt 5am ir jāceļās. Un vispār pa lielam tikko esam nonākuši šajā pilsētā un nav tā ka baigi pārzinam kas un kā strādā 😀
Nu neko – super ātras dušas – pielāgojam savu gardarobi vakaram un aidā pa lietu riksī uz metro staciju:
(šī bilde nelielam dramatizmam)
Restorānam vistuvāk esošajā tirdzniecības centrā tiek pirktas jaunas kurpes, iešļūcenes maisā un aidā riksis turpinās uz smalko restorānu.
Fast forward – esam atskrējuši, ar nelielu nokavēšanos, bet esam klāt. Tiekam sagaidīti pie galdiņa, izvēlēts šī vakara kurss un principā “padzeramies” pēc garā ceļa ar vēsu franču šampānieti 😀
Bet nu neko, esam klāt un vakars var sākties. Kamēr rukši cenšas aptver kas notiek, fonā meistars ar pinceti liek kopā mākslas darbu, jeb porciju.
Un ta – dā, tas var sākties!
Jaunlopa filejas tartars, ar kaut kādu ziedu krēmu, utt utt.. pa visam godīgi – pusi no nosaukuma nesaproti, jo esi pārāk ļoti apburts ar šefpavāra šarmanto britu akcetu + dzirdi produktus, par kuriem gluži vienkārši nekad iepriekš nebiji iedomājies un dzirdējis. Bet garšas baudījums ir prātam neaptverams un pat lieki tur ko komentēt…
Tālāk devāmies pie kaviāra ar austeru krēmu un Dulsas želeju.. ap šo momentu mums arī bija neliela diskusija – “vai nav debīli to visu bildēt?”.. no vienas puses ir, bet then again:
1.nav ko melot sev, nav īsti tā ka tā ir ikdiena un tas kopumā ir milzīgs piedzīvojums, ko gribējām iemūžināt + bilde garšu nebojā;
2.tas, kas tiek uzlikts uz šķīvja ir rūpīgi sagatavots mākslas darbs, kas ir pelnījis tapt iemūžināts;
3.kamēr mēs kautri domājām vai tas ir ok, uzņemt bildes – fonā šefpavārs pats ar kolēģiem fočēja sagatavotos ēdienus 😀 +ķīniešu jaunskundzes burtiski filmē sevi ar telefonu visu laiku kamēr ēd un ar seju izpauž savu viedokli par ēdienu… tajā brīdī bija tāds.. ahh, fuck it, tādā laikmetā dzīvojam un galīgi neesam tie “mūsdienīgākie” tajā visā 😀
4.yolo
Baltais sparģelis ar izmeklētu prosciutto, kas gatavots no retas rukša sugas, kas aug tikai Ungārijā.
Tālāk (ja pareizi sapratu), lēni gatavota truša fileja pildīta ar melnajām Trompettes sēnēm. Very French. 🙂
Šeit savukārt Melnā jūras asara fileja no Japānas ar pastu un krabja mērci…
Un vakara kulminācija – “grass fed beef”, kura izcelsmi, komplimentāro mērci un piedevas es pat neuzdrīkstēšos mēģināt pateikt, jo I will screw up big time 😀 .
Un šeit bija tas joks, ka visi vienmēr smejas par šāda līmeņa restorāna porcijām, BET, mēs bijām absolūti pārēdušies.. nu tā ka nopietni. Pilnīgi pilni.
Desertā bazilika sorbets ar baltvīna želeju un vēl something something
…un, protams, finišā standarta beķerejas kūkas gabals 😀
Joprojām nezinam kapēc – bet tikām sveikti Medusmēnesī.. 😀 nu… labi… 😀
Ok, pirmkārt, ak mans dievs, vārdiem neizmērams paldies Timbo par šo pieredzi un pasākumu kopumā. Mums, parastiem ļaudīm, kas ikdienā nav tuvumā šai industrijai, tas bija prātam neaptverams garšas ceļojums, piedzīvojums un atmiņas uz dzīvi. Joprojām ir grūti noticēt, ka dzīvojam pasaulē, kur mūsu ceļi ir vijušies ar tik fantastiskiem cilvēkiem. Un mēs to ļoti, ĻOTI novērtējam.
Otrkārt, kāds ir sausais atlikums un “omg, vai es kādreiz vēl varēšu ieēst sausu siermaizi? I’m so spoiled now” 😀 No šāda vakara, mēs, jaunie vilki, kas iepazīst pasauli, varam mācīties, ka tās NAV vienkāršas vakariņas. Tas nav “aiziet paēst”. Tas principā ir vienā plauktā ar izcilu koncertu, šovu, kādu aktivitāti, utt.. tas nav vienkārši “paēst”, bet gan reāli piedzīvojums un pieredze 3 – 4 stundu garumā. Tas ko novēlam gan sev, gan citiem, ielikt lietas perspektīvā – ja pamatīgs kodiens Vecrīgā ir iknedēļas piedzīvojums un tēriņš tam ir “Ok” vai “brīvi varam atdot naudu par lielmākslinieku koncertiem”, utt, nu, piemēri daudz, tad kaut kā liekas, ka ik pa laikam esam pelnījuši palutināt arī savus vēderus ar ko tādu. 🙂
Treškārt, pēc pusnakts pārrodoties mājās, saņemam epastu no avio kompānijas, ka lidojums ir pārcelts par pāris stundām, tādēļ 5am celšanās atkrīt un principā visa baile par nākamo dienu atkrīt. Morāle par šo vakaru diezgan skaidra, ja paveras iespējas – ir jālec.
Visbeidzot, tas bija absolūti aprīnojami vērot restorāna darbiniekus darbībā. 100% focus, nenormāla koncentrācija uz detaļām, “viss ir no svara”, yet, viss ir viegli un atslābināti.
Apbrīnojami. Paldies liels šim meistaram
(instī: https://www.instagram.com/lukearmstrong8/) par mūsu gardo vakaru:
domasunbildes.com 
You must be logged in to post a comment.