Hello!
Līdzīgi kā ar Atēnām, gribējās arī pierakstīt pāris atmiņas par pavadīto laiku pilsētā Nafpaktos. Šī noteikti bija visautentiskākā pieredze Grieķijā, citiem vārdiem – pa lielam bijām vienīgie tūristi pilsētā. Pieredzējām kā dzīvo ne-tūrisma cilvēki un kā ikdienā funkcionē pilsēta, kurai viesu maki nav galvenā vasaras prioritāte.
Tātad, pilsēta atrodas pie Pausaules-slavenā Korintijas līča (tikko Google atradām nosaukumu, neesmam 100% pārliecināti, ka pareizi).
…šajā galā jau jūtama Itāļu pieskaņa arhitektūrā.
Esot šeit sajutām, ka ir pienācis ražas laiks. Desmit minūšu gājienā no jūras varējām salazīt: kazenes, plūmes, granātābolus, vīģes, hurmas, bumbierus, citronus, vīnogas, utt..
Praktiskais grieķis baklažānus audzē laivā 🙂
Šī vieta noteikti paliks atmiņā ar ļoti pateicīgiem darba apstākļiem. Super-ātrs internets, ērta darba vieta un foršs balanss ar darbs-jūra. Tas pat zirgam skaidrs, ka pēc kārtīgas dienas jūra ir da best. Vai kā Zepsā saka – La Fā.
Loģiski, ka bijām arī vietējos labumus nogaršot. Kā ta bez tā.
Atmosfēra, paika un ļaudis pa pirmo zorti, sacīt jāsaka. 🙂
Lūk, vēl pāris skati no Nafpaktos:
Jā, mums te bija pašiem savs Golden Gate. Tiešām varens tas tilts. Savieno abus līča krastus un aizved lejā uz Kalamatas galu.
Kopumā – forši. Mums patika. Bet nu nav arī tā, ka tagad staigājam ar plakātiem: “VISI UZ NAFPAKTOS”.
Secinājām, ka Dāvja tētim te patiktu. Mierīgs, kluss, nav nekādi trači un uzbāzīgi “iekšā aiz rokas vilcēji”, utt., bet, tāpat ir jūra, tāpat ir gards ēdiens un silts gaiss visapkārt. Bija forši, bija mierīgi.
domasunbildes.com 
You must be logged in to post a comment.