Hello!
Bijām mazliet nozuduši no krāšņā interneta apvāršņa, jo rums, vājš internets un rums bija pārņēmis iniciatīvu uz aptuveni mēnesi un ierāvis mūs tālo dienvidu bohēmā.
Zīmīgi, ka pēdējā bilde šajā e-krātuvē bija no Bali, kur okeāna krastā kopā ar brāli un māsu lecam gaisā, laimīgām un dzīvi svinošām sejām. Un nākamā bilde ir šī: 😀
Brālis un māsa palaisti mājās, bet mūsu ceļš turpinās. Kā jau var noprast, next stop: Philippines.
Jau atkal – pilnīgi cita pasaule. Ja liekas, ka “Āzijas gals jau palielam visur daudz maz vienāds”, nu pilnīgi nē. Šeit jūtams pilnīgi cits vēsturiskais backgrounds, kas sākās ar spāņu koloniju, tad japāņu invāziju un visbeidzot, kuru gan citu, ja ne drošsiržu amerikāņu ietekmi. Lūk, arī dzīvi eksemplāri no tā:
Bez konkurences, pārvietošanās līdzeklis Nr.1:
…tas ir šāds īpašs trīsritenis, kas pa lielam ir vienkārši mocis ar piemontētu lielu blakusvāģi. Tur tā kreativitāte Filippino draugiem netrūkst.. Kā tik viņi nesametina tos brīnumus. 🙂
..un šeit dzīvs piemērs – šāda villa, kurā dārzu laista algoti dārznieki un tieši žogam blakus divi šādi puikas, kas rakājas pa mucu, kura ir miskaste.
šie auto tika mantoti no ASV militārajiem spēkiem pēc 2.Pasaules kara un vēl šobaltdien kalpo kā sabiedriskais transports.
Vietājie šajos “traikos” salec kādi 7-8. Mūs, baltās miesas, protams, ved divus vien. Bet nu paprasa arī x10 reizes lielāku cenu. 🙂
…šajās mājās tik tiešām dzīvo cilvēki. Yup, 21.gadsimtā. Yup, vienā no tūrisma attīstītākās salas – Palawan, galvaspilsētas – Puerto Princesa vidū.
Šeit pirncipā valda angļu valoda. Visi runā un saprot angļu mēli.
Ikdienas dzīve. 🙂
You must be logged in to post a comment.