Kopsavilkums. Rodas sala

Hello!

Tāks, nu par salu kopumā – baaaagais tūrisma pasākums. Resorts pie resorta. Viss ir par un ap tūrismu. Ir skaisti, bet mums abiem neradās nenormālā vēlme pēc iespējas ātrāk šeit atgriezties. Roda ir izcila vieta, ja gribas vienkārši izbēgt no darba rutīnas un par neko nedomājot pavadīt dienas pludmalē, sūcot gardus kokčikus, kas, protams, arī ir tīri feins laika pavadīšanas veids. 🙂

Kurmis var mazliet padalīties ar stāstiem, ko dzirdējis no vietējiem, pirms pāris gadiem strādājot Rodās. 70’ajos – 80’ajos Roda bija super smalka vieta, kur brauca daudz bagāti briti, vācieši, utt, tērējot naudiņas pa labi/pa kreisi. Tajā laikā lielu daļu restorānus, tavernas, bārus, viesnīcas vadīja cilvēki, kas paaudžu paaudzēm bija zvejnieki, fermeri, olīvjaudzētāji utt, līdz ar to ilgtermiņa domāšana un attīstība nebija ļoti aktuāla tēma, jo visi ticēja, ka tā tak būs vienmēr.. 🙂 gadiem ejot, vietas un lietas kļuvušas mazliet nolaistas un novecojušas, līdz ar to “Top tūristi” labāk izvēlas Santorini vai vispār laiž uz Maldīvām pie Kažiņa.. 🙂 Un šo jutām arī mūsu apmeklējuma laikā. Arī tagad, runājot ar vietējiem viesmīļiem/tavernu īpašniekiem, to vien dzirdējām kā sūdzības, cik “draņķīgi” tūristi šajās dienās salu apmeklējot (drošvien tai skaitā arī mēs 8) ). Viesnīcas tiekot izpārdotas “lētajos” deal’os/piedāvājumos un publika, kas brauc ciemos, vairs neesot tik naudīga kā agrāk. Salīdzinot ar vietām, kur pabijām Krētā, šeit bija jūtama neliela agresivitāte un neapmierinātība no vietējo puses. Viedā māsa teica, ka tas varētu būt arī tādēļ, ka tepat blakus ir trakie turki un asinis laikam ejot sajaukušās. Var jau būt, ka tā. 🙂

Bet nu labi, nav jau arī tā, ka “viss ir tikai slikti”… Sala tik un tā ir ārkārtīgi skaista un ne bez iemesla, tā ir pārkrauta ar viesnīcām. Tas kas noteikti paliks atmiņā ir Rodas dienvid-austrumu krasts. Tik kristāldzidrs ūdens nav redzēts nekur. Nu tā ka nekur.
Ienirstot rodas sireāla sajūta, jo zem ūdens viss redzams padsmit metru tālumā. Zemūdens pasaule arī Kurmju acīm lika pavērties plašāk – jūras zvaigznes, simtiem krabji, zivis, lielas zivis, mini-zivtiņu tūkstošu bari, akmenszivis, zebras zivis, nemo-veidīgas zivis, utt, utt, utt.. diemžēl to gan nofočēt nevarējām, bet tas tā vien sauc pēc zemūdens kameras iegādes, jo tas tiešām bija diezgan satriecoši.
Kurmenei ar’ patika. 🙂

+noteikti jāizceļ Rodas vecpilsēta. Tas arī ir diezgan labs pasākums. Vecpilsēta principā ir ļoti labi saglabājusies un apdzīvota pils, kurā rodas sajūta, kā cilvēki šeit dzīvoja pārsimt gadus atpakaļ.

Džungli ar’ mazliet noķērām:

…šis paliks atmiņā kā klaustrofobijas uzvaras tunelis:

…šeit bara instinkta dēļ iegājām un izrādijās, ka tas ir 186 metrus garš tunelis. Nepalīdzēja apstāklis, ka visapkārt melna tumsa, gar kājām tecēja ledus auksts strauts, mums pa priekšu gāja pagalam brangs kungs, kurš brīžiem šķita, ka iesprūdīs tunelī un mums tur būs jāpaliek dzīvot. 🙂

Laikā, kad bijām Rodās, mums mīļiem cilvēkiem – Paulam un Rihardam, apritēja jubīlis (pie tam vēl abiem vienā dienā!), tādēļ dabīgi tika ieturēta svētku maltīte un ieņemts vietējais Retsina vinārs par godu kungu veselībai!