Laganas. Zakynthos sala

Hello!

Gluži vai neticas, bet ir jau oktobris. Uz Grieķiju atbraucām jūnijā, zinot, ka paliksim šeit divas nedēļas. Pārējais viss lielā mērā bija miglā tīts. Septiņas salas un daļa no iekšzemes būs apskatītas un šķiet, ka godam varam doties tālāk. Pēdējā vakarā šeit, vēl gribējās uzrakstīt nelielu atskatu par šo salu – Zakynthos, un pilsēteli, kurā bijām apmetušies, jo tā jau atkal bija pilnīgi citādāka, nekā jebkas iepriekš pieredzētais.

Laganas ir ciemats salas dienvidos un ja tas būtu jāraksturo vienā vārdā – Ibiza. Lielā mērā ciems sastāv no vienas lielas ielas, kura ir pārpildīta ar bāriem, klubiem, fastfoodiem, turist-shopiem, utt. Pat McDonalds un Subway šeit ir pamanījušies iespraukties. Tas laikam arī stāsta par šejienes publiku pēc loģikas – ir pieprasījums, ir piedāvājums.
1.jpgJā, un ielas galā ir smilšaina pludmale, klāta ar beach bāru sunbediem.
14.jpgKo tādu katrā ziņā mēs nebijām gaidījuši un pirmajās dienās gluži vienkārši nesapratām, ko tieši šeit darīt. 😀 Pa lielam mākslīgi izveidots ciemats tūristu vajadzībām. No vienas puses forši, ja esi gadu strādājis un vēlies atbraukt un divas nedēļas nedomāt par pilnīgi neko (iespējams arī neko baigi neatcerēties) – viss uzlikts uz paplātes, lai to darītu. No otras puses stulbi – ja atbrauc un aizbrauc, pieņemot, ka tāda ir Grieķija.
5.jpgBet nu, katram savs. Pa lielam viens liels tusiņš. Tas gan noteikti neattiecas uz salu kopumā, bet gan šo ciematu.
1816

Tie neesam mēs 🙂3.jpg

Šeit gan bija viens pamatīgs pluss – SMILŠAINA PLUDMALE!! 😀 Var izklausīties dīvaini, bet braukājot pa Grieķiju, sapratām, ka LV zeltainās smilšu pludmales nemaz nav tāds absolūts standarts. Grieķijā tas pat ir retums. Pārsvarā klinšainas, akmeņainas vai raupju smilšu pludmales. Līdz ar to tādas riktīgas mīkstas smiltis bija ļoti patīkamas.

Šis gan nebija vienīgais iemesls ar ko tā Laganas pludmale tāda īpaša. Tātad, tieši šeit nārsto bruņurupuči!! 🙂 Ik gadu laikā no maija līdz augustam rupuču māte izpeld krastā, smiltīs izrok bedri 40 – 50 cm dziļumā un sadēj ap 120 olām. Tad paiet kāds laiciņš un aptuveni 60 – 70% no tām “izveidojās” un izšķiļās bruņurupuču mazuļi. Tas notiekot naktī un mazajiem uzsākot savu dzīves ceļu pirmais pavediens esot mēnesgaisma, kas atstarojoties jūrā. Pēc tās viņi saprotot, kur jādodas un tad tālāk viņu gaitas lielā mērā neesot zināmas/paredzamas. Tik skaidrs tas, ka pēc aptuveni 25 gadiem rupucis, kas sācis savu dzīvi šajā pludmalē, atgriezīsies tieši šeit, lai dzīvē laistu savas atvases. Jauki. 🙂  Starp citu, to sadēto bruņurupuču dzimumu nosaka smilšu temperatūra. Ja tā ir augstāka par 29 grādiem, tad būs meiteņu “raža”, ja zemāka tad puiku. Te arī tas lielais jautājums atrisinās – kāpēc meitenēm vienmēr ir aukstāk :D.
15.jpgTādēļ šajā pludmalē aizliegts braukt ar kvadrām, jāt ar zirgiem, pat pastaigāties ar dukšiem. Bruņurupuču pludmale. Un vietām ir tādi speciāli koka brīnumi, kas norāda, ka šeit ir apraktas rupuču olas un kādu nakti tieši šajā vietā no smiltīm izrāpsies rupuču mazuļi.21.jpg Likās ļoti skaisti, ka varenais tūrisma buldoozers vēl nav sagrāvis šo skaisto dabas procesu.
17.jpg

Jūtam, ka arī šeit nāk rudens. Principā pirmās dienas šeit bija pēdējās tādas īstenās vasaras dienas ar saviem +28 – +30. Arī mums šad tad uzlīst lietus (ko īsti nebijām pieredzējuši kopš jūnija) un gaisa temperatūra svārstās ap +21 – +24 grādiem, kas nu jau šķiet diezgan rudenīgs. Jā, drošvien skan stulbi :D, bet tiešām šādā temperatūrā staigājam garajās biksēs un jakās, jo gluži vienkārši esam adaptējušies pie vietējiem laikapstākļiem.6.jpg…līdz ar to izraisam šķībus skatienus britu tūristu sejās, kuriem šī ir ūber vasara un ķermeni klāj vien knapi speedo. Bet tāpāt tas neliedz iet mums peldēties jūrā un baudīt vasarīgos priekus.

Ļoti jūtam arī tūrisma sezonas izskaņu. Vietas vācās nost.
8.jpg9.jpg6.jpg4.jpg…pļāpājot ar viesmīļiem jūtam atvieglojumu viņu balsīs, jo vēl viena sezona pārvarēta un var sākties viņu atvaļinājumu laiks. Sadraudzējāmies arī ar kungu, kurš strādā vienā no kārtējiem fastfoodiem uz mūsu štrāses un šis stāstīja, ka kopš maija sākuma strādājot 7 dienas nedēļā, pa 15 stundām. Tā arī varētu būt, jo viņš tik tiešām tur bija redzams katru dienu. Traki, bet nu tāda tā dzīve lielai daļai salas iedzīvotāju.
2.jpg

Tas gan mums neliedza nesteidzīgā gaisotnē pabaudīt vietējos gardumus.
2.jpg
4.jpg3.jpg

Vēl pāris kadri no rajona:
10.jpg
12.jpg
13.jpg
22.jpg
199.jpg



Labi, šķiet tas arī viss. Sakam lielum-lielo Paldies Grieķijai! Bija izcila vasara un esam patīkami satraukti par mūsu tālākajām gaitām! Ceļš turpinās.

%d bloggers like this:
search previous next tag category expand menu location phone mail time cart zoom edit close