Vēl viens jauks notikums bija vakariņas pie vietējiem, jeb mūsu jau pieminētā Mathi māsas un viņas ģimenes. Tikām sagaidīti ar vareni klātu galdu (jeb grīdu in this case) un tikām pabaroti ar īstiem vietējo ēdieniem. Ēdienkartē bija tuncis, dhaal (tāda kā šķelto zirņu putriņa), rīsu nūdeles un, protams, tas viss savienojumā ar kariju un čilli. Par godu mums, tika pagatavots arī lasis, tādā receptē, kā nekad vēl nebijām ēduši. Super pikants, bet gards! Starp citu šeit ēdienā tiek izmantotas svaigas karija lapas, kas dod ļoti stipru aromātu un garšu. Pulveri pieber tikai nedaudz “krāsiņai”.
Tā mēs smuki uz zemes sēdējām un runājām par dzīvi. Māsas vīrs vasaras sezonā ir sērfa instruktors, bet nesezonas laikā – zvejnieks. Tas šeit ierasts. Arī tuk – tuk’a šoferi ir uz puslodzēm ir gan zvejnieki, gan šoferi/ sērfa instruktori.
Mums tika atrādīti visi bērni 🙂 Mathi māsa ar savu jaunāko – Joy.
Vecākais puika, kā jau puika, pirms kāda bija nolicies uz sejas, braucot ar riteni.
Lai cik mīļa šī bilde nebūtu – vienīgais, kas mums nāk prātā to ieraugot ir – Vācu Sponsors. 😀
Tika atnests arī vidējais puika, kas gulēja starp mums, jo ļoti gribējās ciemoties, bet arī ļoti nāca miegs 😀
Bēbis jau tagad ir izšķīlies 🙂
Tāda ir īsta vietējo dzīve. 🙂
domasunbildes.com 
You must be logged in to post a comment.