Tūristu Paradīze + Mazliet Nostaļģijas. Rodas sala

Hello World!

Bijām bik pazuduši, jo mazliet pazudām laikā. Normāli, kam negadās. 🙂
Tātad – pēc Krētas devāmies uz nākamo Grieķu salu, Rhodes salu. Latviski laikam sanāk Rodas sala. Roda ir slavena ar savu Kolosu. Rodas Koloss ir (bija) viens no septiņiem Senās Pasaules Brīnumiem, kopā ar Piramīdām, Aleksandrijas bāku, Babilonas dārziem, Zeva templi, un vēl pāris.. Rodas Koloss tika uzcelts par godu uzvarai pār Kipras ļauno valdnieku. Tā bija aptuveni 33m augsta bronzas statuja, kas atradās Rodas ostā un kalpoja arī kā bāka. Pats Koloss bija Saules Titān-dievs Heliosa kungs, kurš diemžēl sabruka zemestrīces laikā, 226 gadus pirms Jezulita. Fun fact, ka 2015. gadā esot dzimusi ideja – uzbūvēt šo Kolosu no jauna. Tas, protams, būtu miljonu-miljonu projekts, bet noteikti paceltu Rodas tūrismu vēl nebijušā līmenī.. Bet nu, par to domas sabiedrībā daloties: daļa domā, ka būtu riktīgi cool, un tas noteikti būtu tā vērts; loģiski, ka ir ļaudis, kuri uzskata, ka tā būtu pilnīgi lieka naudas izšķērdība, it īpaši laikā, kad pasaulē cilvēki mirst no bada utt., un esot daļa (kas liekas super-mīlīgi), kas domā, ka to nevajadzētu darīt, jo tādejādi varētu atkal sadusmot Dievus un “tiktu” izsaukta zemestrīce, kas atkal salu nopostītu. 🙂 Jā, nu katrā ziņā šis te stāstiņš (kurš btw neesot 100% pierādīts), katru gadu šeit pulcē pamatīgu baru tūristu, ko izjutām arī mēs.. Par to gan bik vēlāk, sākam ar ceļu uz šejieni, jo tas izrādījās negaidīti foršs.

Lidojām pa taisno no Krētas uz Rodas salu un lidmašīnā bijām vien 14-15 cilvēki.. to apkalpoja tikai viena stjuarte un bija neliela sajūta, ka lidojam ar privāto lidmašīnu.. 😀 kas Ryanair/Wizzair/utt laikmetā šķita diezgan jauki.

Nonākot Rodās, ceļā no lidostas uz centru, jau izjutām pienācīgu tūristu problēmas – autobuss tik nenormāli pārpildīts, ka nabaga ļaudis tiek gluži vienkārši atstāti viesnīcas ielas malā, lai gaida nākamo autobusu, kas pienāks pēc aptuveni stundas. 🙂 Standartiņš.
Tā nu vēlviens brauciens ar autobusu no Rodas pilsētas uz salas otru pusi un esam nonākuši savās jaunajās mājās (uz pāris dienām) – Kolymbia beach.

Lai arī saule spīd un daba dienvidnieciski krāšņa, ja godīgi, diezgan ātri sajutām, ka ir mazliet tinte.. tūrisms tūrisma galā. Pirmās pāris dienas viss kārtībā, bet tā vienveidība sāka mazliet apnikt.

Principā mākslīgi uzbūvēts ciemats, kurš ir dzīvs tikai vasaras sezonā.

un Kurmji tam visam pa vidu. 🙂

…norm’ – austrumeiropietis osta puķi.

Tā nu dienām ejot, šajā mākslīgajā pasaulē, paspējām sajusties mazliet iesprostoti, jo dodoties uz skooteru nomu saskārāmies ar vēl nebijušu dumību. Nomas grieķis mēģināja Kurmeļiem iestāstīt, ka EU ir mainījuši likumus un ar EU valsts auto vadītāja tiesībām skooteri nav iespējams noīrēt.. arī līdz 125 kubu skooteri (ķip pat 50cc) varot vadīt tikai ar moča tiesībām.. pfff.. čista. Āķis tajā, ka mazais Papa-Flecas gribēja mums iemānīt kvadras, kas bija krietni dārgākas un šķiet arī nepraktiskākas salas apskatīšanai. Bet nu, pavisam drīz atradām foršu nomu, kur neviens mūs apčakarēt nevēlējās un varējām lekt virsū baltajam bukam..

Principā šai brīdī arī mazās problēmiņas pagaisa, jo bērni varēja doties izpētē.. 🙂

Jā, nu kā jau pēc šī raksta nosaukuma var saprast, Rodās saskārāmies ar nelielu nostaļģiju. Kurmis, pirms kādiem 5-6 gadiem, pus gadu šeit pavadīja vieglas formas verdzībā, strādājot par bārmeni viesnīcā.. 🙂 Līdz ar to bija interesanti apskatīt šo noskumušo viesnīcu, kas pirms pāris gadiem bija daļa no Kurmja dzīves. Te Kurmis agrāk dzīvoja: