Sveiki, labie ļaudis.
Iespējams jau ziņās lasijāt – mūsu galā vakar bija zemestrīce. Tā esot bijusi 6,7 baļļu spēcīga un tās epicentrs esot bijis jūrā, starp Turciju un Kosas salu. Kosa ir praktiski mums blakus, vien kādu 10-13km attālumā. Lai arī sākumā to uztvērām ar nelielu humoru, šodien, palasot ziņas, saprotam, ka cietuši 100+ cilvēki un diemžēl arī ir bojā gājušie, līdz ar to humors laikam jāmet pie malas. Līdzjūtība visiem cietušajiem un to tuviniekiem. Lai visiem viss labi.
1. Kā tas izpaudās mūsu galā. Zemestrīce notika naktī, kad Kurmīši, tā pat kā citi salas cilvēki, ar pavērtām mutītēm krākuļoja. Pamostoties, mums abiem bija tāda dīvaina sajūta.. tā kā kaut kas būtu noticis, taču īsti nevar saprast kas. Tik abiem bija – “Man vakar sapnī bija zemestrīce”. Atverot Whatsapp un izlasot ziņas no tuviniekiem, sapratām, ka tas laikam nav bijis tikai sapnis. Velkot bildi atpakaļ un cenšoties analizēt “sapni”, abi atceramies, ka tā kā paver acis un gulta burtiski kratās. Bet īsti neko nevar padarīt un dziļa miega ietekmē to īsti neuztver nopietni. +Kurmenei šķita, ka ārā skan sirēnas, par ko no rīta pārliecinājāmies runājoties ar vietējiem. Kaimiņ-tante stāstīja, ka viņa sākumā bija pamodusies no tā, ka daba esot palikusi skaļa un ļoti traka. Suņi rējuši un putni lidinājušies apkārt, kas īsti nav ierastā nakts aina. Tad sekoja zemes grūdieni un sirēnas. Tīri vizuāli šķiet, ka mūsu salā nekādi gruvumi vai ievērojamas fiziskas pēdas zemestrīce nav atstājusi, taču Kosā un Turcijas piekrastē tā bilde esot krietni skumjāka. +Turcijā esot bijis tsunami. Tvnet’i, utt, pilni ar bildēm, ja palaidies garām, droši var papētīt vairāk.
2. Mūsu stāstā laikam pat interesantāks ir viens cits moments. Principā mums vakar bija jābūt Kosā, pilsētā, kura cieta visvairāk. Pirms pāris nedēļām esot Krētā un plānojot tālākās gaitas, bijām nolēmuši, ka pēc Rhodas dodamies uz Kosu. Tas jau tā kā bija pieņemts lēmums. Meklējām Airbnb un bijām atraduši vienu opciju, tieši pilsētā, kura vakar smagi cieta. Lidojums no Rodas uz Kosu arī bija tīri sakarīgs. Abas lapas stāvēja vaļā un pa lielam bija vienkārši jānospiež – “Book” + vēl tas, ka tajā laikā neviena cita opcija neveidoja nekādu loģiku. Vai nebija, kur palikt, vai nebija transporta iespējas, gluži vienkārši bija jābook’o nost tā Kosa. Atceramies, ka atstājām kompjus vaļā un gājām uz veikalu un pa ceļam runājām: “Nu bāc, mēs tak reāli esam idiņi. Atrodam variantu un vnk nebook’ojam..” 😀 , bet tajā pašā laikā abiem bija sajūta, ka nu nē, nu nevajag. Bet laikā, kad nav īsti neviena cita varianta, šādas iekšējās sajūtas liekas muļķīgas. Aizgājām mājās, nolēmām, ka atgriezīsimies pie meklējumiem rīt no rīta. Nākamajā dienā lidojumu cenas bija uzlekušas no 40Eur uz 80Eur pa cilvēku un tas Airbnb mūsu datumos vairs nebija pieejams. Vēl pēc pāris dienām nobook’ojām to traģisko Airbnb, no kura, kā jau iepriekšējā rakstā stāstījām, aizbēgām pirmajā dienā. Un pārējais nu jau ir vēsture. Jā nu.. šitie ir tie stāsti dzīvē – gribi tici/gribi netici. Nezinam vai Jezulīts, vai Allahs, vai Univers, vai Sixth Sense, vai vienalga kas, kas lika nepiekrist vienīgajai “loģiskajai” izvēlei tajā situācijā, bet mācība noteikti viena – always trust ur gut feeling 8)!
Labi, nebūsim arī drāmas karalienes, var jau būt, ka nekas tik un tā nebūtu ar mums slikts noticies. 🙂
Visādi citādi – salas dzīve prīmā’! 🙂
Atradām vietu, kur saliniekiem dzeramais ūdens pa frei pieejams. Elektroniskā aka. 🙂
Mūsu ciemata ostiņa:
domasunbildes.com 
You must be logged in to post a comment.