Atā Kalymnos, Hello Athens!

Čau!

Mūsu ceļš turpinās! Lai arī cik ļoti bijām samīlējušies Kalymnos salā, bija pienācis laiks atkal sakrāmēt somas un doties ceļā!

Lūk vēl pāris pēdējie momenti mazajā paradīzē:

Onka lasa sāli:

Pēdējais Fix’iņš ar Senseju un viņa dāmu:

Bet nu gan lecām uz kuģa. Mūsu nākamā (starp)pietura – Kosa. Te gan tūrisms mazliet jūtamāks, taču kopumā iespaids ļoti labs.

Lūk, arī zemestrīces pēdas:

22:30 Kosas ostā mūs gaidīja kuģis uz Atēnām. Te bija pāris tādi mazliet dīvaini momenti.. viens tas, ka bija mazliet sāpīgi un neērti noskatīties uz vienu Āfrikas izcelsmes džeku. Jeb attieksmi, kā pret viņu izturējās. Dīvaini, bet satikām viņu gan biļešu kantorī, kurā neviens principiāli ar viņu nerunāja angliski. Tālāk ejot ostā, kur policisti pārbaudīja tikai viņu. Ostas teritorijā, kur apsargi vairākkārt gāja viņam klāt un prasīja pasi, biļeti, utt.. uzrunājot ne pārāk draudzīgā tonī. Protams, saprotam, ka pašlaik aktuāla ir bēgļu krīze, taču džeks pat neizskatījās pēc bēgļa. Vienkārši ar citu ādas krāsu. Tāds tiešām atklāts rasisms. Vēlviens moments gan ar “īstajiem” bēgļiem. Interesanti, ka viņi gaidot kuģi, neviens nestāvēja kopā. Tikai ejot viens otram garām, nodeva acu un sejas mīmiku signālus, sargiem neredzot. Dīvaini un reizē neomolīgi. Jā, nu varbūt stulbi vispār ko tādu šeit rakstīt, bet tā arī ir pieredze, ar ko LV īsti uz ielas nesaskaramies. +tas, ka saprotam, cik sabiedrībā viedokļi ir dažādi par šo tēmu un savā ziņā pamatotas ir abas “puses”, taču dienas beigās tie ir vienkārši cilvēki. Cilvēki kuri ir non-stop stresā, tiek trenkāti kā suņi un ir sāpīgi uz to noskatīties..

Bet nu gan bija laiks kāpt uz klāja un 11h garais kuģojiens varēja sākties. No rīta puses bijām Atēnās un braucot uz mūsu jauno mājvietu papļāpājām ar vietējo džeku – Vasili, kurš varēja padalīties ar interesantām niansēm par vietējo dzīvi. Te joprojām esot baisa krīze. Gaisma tuneļa galā vienkārši neeksistējot. Lielā bildē tiek gaidīts, ka visi būs novesti tik tālu, ka valsts bankrotēs, vairs nebūs Eiro un būs daudzi smagi inflācijas gadi un nabadzība. Bet tauta lēnām tam briestot, jo anyway, nekas labāk nepaliekot. Nu, tā vismaz Vasilis par savu valsti spēja pastāstīt. Nākamais ko jau braucot spējām sajust – Atēnas ir GIGANTISKAS! Te dzīvojot apmēram pieci miljoni iedzīvotāji. Pilsēta tiešām milzīga.

Dzīvojoties pa salām, ja godīgi, bez apstājas dzirdējām pārsvarā sliktas lietas par Atēnām. Bardaks. Nabadzība. Trakums uz ielām.. nuu, vismaz pēc pirmajiem iespaidiem tas vell’s galīgi neliekas tik mell’s. Ielas tīras, drūzma galīgi ne tā lielākā (vismaz salīdzinot ar Marakešu). Cilvēki ļoti jauki un smaidīgi. Dzīvojam ne tūristu rajonā, tādā diezgan glītā vidusslāņa guļamrajonā. Pie vietējiem. Kā jau mums patīk. 🙂 Droši vien ir rajoni, kur bilde ir pavisam citāda, bet vismaz šajā galā viss šķiet ļoti solīdi. +jūtamas patīkamas infrastruktūras paliekas no Olimpiādes. Katrā ziņā iespaidi tikai tie labākie.Nu, un protams pilsētas sirds..

Šitas pagalam “paķēra”. Griezies uz vienu pusi – tur slavenā Acropole. Otrā pusē vecais stadions. Vēl pa vidam Zeva templis.. Skaisti. Tik tiešām skaisti!
Apskatot vareno kultūras mantojumu, kontrastam gribējām paskatīties arī uz moderno mantojumu, jeb Olimpisko stadionu, kurā 2004. gadā notika Olimpiskās spēles. Ja nekļūdamies, tas pats stadions, kurā Fadejevs iesoļoja, atnesot Latvijai sudraba medaļu.

🙂 Un kur vēl labāk – apvienojam to ar vietējā futbola kluba AEK mājas spēli.

Nu, iespaidi vareni. Mums īsti tāds lielais futbols Latvijā nav, tādēļ redzēt šo pasākumu bija iespaidīgi. Tur arī varējām redzēt īsteno vidusslāni. Futbols galu galā ir tautas sports, tādēļ bija forši apskatīt arī fanus kā tādus.. 😀

Jāsaka, ka arī tas priecēja. Rēcieni kā īsteniem Dothraki :D, bet nevienā brīdī nejutāmies neērti vai apdraudēti.. kapēc apdraudēti? Jo loģiski, ka nonācām fanu sektorā, kurā visi tērpti mājnieku melni/dzeltanās drēbēs, kamēr Kurmim mugurā balts T-krekls ar ziliem elementiem. Identiski tādās pašās krāsās kā pretinieku komandai.. 😀

Kopumā pasākums super. Pirmo dienu “resumē” – esam patīkami pārsteigti un mums te ļoti patīk.