Dāvja dzimpis. Shipwreck bay.

Yello!

Nu tad turpinam. Pašlaik esam Zakynthos salā, kas tā vien šķiet būs pēdējā pietura Grieķijā. Būsim izlaiduši pamatīgu loku caur šo brīnišķīgo, skaisto, gardo un kultūras bagāto valsti. Lai labāk saprastu mūsu maršrutu, lūk, maps.google māksla:

Zakynthos ieradāmies 19.septembrī, tātad dienu pirms Dāvja dzimpja, taču ātri vien sapratām, ka nekāda lielā plānošana nesanāks un ir jādodas sagaidīt 24:00 kādā jaukā vietā ar gardu ēdienu un vīna glāzi.
Brašu soli devāmies itāļu restorāna virzienā, kur vēderi tika pildīti ar seafoodu un vīnu. Smiekls sākās ap tiem 24:00. Jeb precīzi pusnaktī. Jo Zane bija parūpējusies par to, ka iestājoties 20.septembrim mūsu virzienā devās bufetnieces kundze ar brīnumsvecītēm rotātu šokolādes kūku. Vienlaikus citi viesmīļi un blakus sēdošie viesi rāva vaļā “Happy bērzdej!!” 🙂 Tas bija tiešām jauki un atmiņā paliekoši. Mēģināsim ievietot youtube video.

Pēc garā vakara apzinīgi cēlāmies ierastajos 8:00, lai nenogulētu dienu un dotos skūtera medībās. Šeit sazvērestība augstākajā līmenī – skooteri neviens nedod, jo vajagot moča tiesības, lai vadītu 50cc skooteri. Loģiski. Bet nu labi, vēl jo labāk – paķērām kvadru! 🙂 Tad arī devāmies salas apskatē.

Interesanti, ka Jūlijā šeit bija milzīgs meža ugunsgrēks. Ieraksti google attēlos: zakynthos wildfire july 2017, lai labāk saprastu. Nu, katrā ziņā mēs neko tādu nebijām redzējuši. Absolūti izdeguši meži, kalni, klintis.. viss melns un vēl mazliet gruzd un viegli smako pēc izdeguša ugunskura. Reku pāris kadri:

Skats apokaliptisks un drūms. Skan stulbi, vai varbūt esam stulbi, bet baudam arī šadas lietas. Tač pasaule nav vienā zeltā un balta, right? 🙂

Bet nu, kopumā sala ļoti skaista. Tāpat ir pilni stūri ar Paradise beach’iem.

Bet nu ok. Nu gan. Ok. Ready? 😀
Tātad vieta ar nosaukumu Shipwreck Bay. Visi jau zin skarbo realitāti, ka bildēs ir iespēja noķert labi ja 50%-70% patieso vietas burvību/skaistumu, protams, ja neesi ūber-mega fotogrāfs. Mēs neesam. Un ir šī vieta:

…kā saprotat – mazie punkti pludmalē ir cilvēki, vienīgā piekļuve līcim ar laivu. Tas ko svarīgi pamanīt – bildei nav filtru. + ūdens krāsa ārpus līča (bildes augšpusē) un pašā līcī..

…pieejot pie malas mums abiem bija neviltots: “Wooow”. Un pirmajā brīdī tieši ūdens krāsas dēļ. Uuuun mēs esam Grieķijā 3 mēnešus. Un te visur ir amazing ūdens krāsa.. 😀 tā kā tas tiešām pat pēc visa “jau pierastā” bija kaut kas wow. 
Jā, nu šo vietu noteikti silti iesakām pievienot savam Spaiņa listam, jeb lietām, ko līdz kaputtenschtrauss jāiespēj izdarīt. + varam padalīties ar padomu. Tātad ja nonākat šajā vietā, visticamāk skats sāksies ar stāvlaukumu, kur visas turistas tusē. Protams, sākumā aizejat pie visiem, lai saprastu, kas par maģiju, bet tad gan dodaties uz kreiso pusi. Vienā brīdī taka sāk iet tā kā pa kreisi, nost no klints malas – tas ir tas brīdis, kad jārauj pa labi. Tur laikam īsti nevar staigāt, bet mums kā isteniem letiņiem pat nepacēlās jautājumus – “varbūt labāk ejam, kur visi un ir droši?”, noup, jāiet prom no bariem un tur paveras skaistas vietas, kur tās kājas var pārlikt pāri klints malai un uz brīdi atkal iegrimt – “yeap, tapēc dzīvojam” momentā.



Jā, šī vieta noteikti dzīvos mūsu atmiņās līdz ar mums.

Rezumē – dzimpis izcils. Gadu no gada tas asociējas ar sākuma “ajj nu šogad jau neko baigi..”. Tad tomēr beigās kaut ko, kaut kā. Tad ir dienas drudzis gatavojot paiku un pasācienu. Vakarā pasēž, padzer, labākajā gadījumā mazliet padanco. Tas, protams, arī jauki. Taču šis bija kaut kas svaigs. Patika. Priekā!